(Google による翻訳)こんにちは!このギャラリーでの私の体験をお話しします。
一言で言うと、このギャラリーでアート作品は絶対に買わないでください。
さて、お金を失いたくない人のために長々と話しますが、このギャラリーはお茶を飲んだりアート作品を鑑賞したりするにはとても良い場所ですが、アート作品を購入するのは全く別の話です。まず、片言のラトビア語で「ビッチ」呼ばわりされました。「ビッチと泊まりたい」と丁寧に答えたところ、彼らは私を辱めようとしました(もちろんこれは主観的な意見ですが、客として、服装についてこんなことを言われても仕方がないですよね)。次に、購入したい絵画を倉庫から取り出し、支払い手続きを始めた時、スタッフの一人が何度も私たちの後ろに立ち、口座に必要な金額が本当にあるか確認しました(もちろん、これも些細なことです)。第三に、絵画を受け取った時点で破損がありました。つまり、絵画の状態がパスポートに記載された状態と一致していなかったのです。これは私たちの責任であり、損傷は軽微で、記録が間に合わなかったのです。5ヶ月後、絵画の損傷は「大きく」なり始めました。なぜ大きくなったのでしょうか?それはカビのせいです。まず最初に、絵画の裏側を確認しました。カビはかなり大きく、主に絵画の裏側に発生していました。私はすぐにギャラリーに連絡しました。ギャラリーのスタッフは非常に迅速に対応してくれましたが、状況に驚いていました。彼女は状況解決に尽力すると約束していましたが、私はすぐに犯人を探しているのではなく、どうすればよいのか知りたいと伝えました。また、美術修復士にも相談しました。ちなみに、自宅には絵画が数点あり、壁は石灰岩で覆われており、絵画は湿気や直射日光にさらされていません。このような状況は、これまでどの美術作品でも発生していません。専門家(2名)も、作品が損傷し、カビが発生していることを認めました。作品の修復に協力する可能性について話しました。その日のうちにギャラリーから連絡があり、作品の作者に連絡したところ、テレピン油とヘアドライヤーでカビを落とすようにアドバイスされたとのことでした…驚いたことに、想像してみてください。アドバイスに感謝し、すでに修復業者に連絡したと伝えました。家に帰ってから、この作業は安くはならないことに気づきました。作品の修復費用だけでなく、額縁にもカビが生えていたため、額装費用も支払わなければならないからです。写真アーカイブを取り出し、絵画の写真を見つけ、パスポートの写真と照らし合わせた結果、絵画は欠陥のある状態で納品されたと判断しました。ギャラリーの倉庫で絵画が破損したか、すでにカビの生えた状態で作者から購入されたという明確な証拠があるため、ギャラリーに連絡して状況についてコメントを求めるべきだと考え、「作品の修復費用を補償していただけますか?」と具体的な質問をしました。すると、担当者の女性の口調は一変しました。
回答は次の通りでした。
「以前、6月X日にご連絡いただいた際、画家に連絡を取り、この絵画の件と今後の対応についてご報告するとお伝えしました。また、絵画の扱いについても指示を出しました。なぜ修復業者に返却されたのか、その後どうなったのか、誰も知りません。」
そこでギャラリーは、3回の電話でのやり取りをなかったことにすることにしました。
もちろん、私はすべての証拠を提示し、状況を再度説明しました。
回答:
「5ヶ月前に当ギャラリーから絵画をご購入いただいたと認識していますか。」
再度説明を求めましたが、ギャラリーは1ヶ月近くも回答を得られていません。
結論は?絵画は修復され、現在額装中です。状況は深刻で、時間のかかる修復作業が必要でした。もちろん、これらはすべて安価ではありません。もしかしたら、ギャラリーがお茶の販売ではなく、芸術作品そのものにもっと時間を割いていれば、もっと良い評価ができたかもしれませんが、今のところは星一つです。
もう一度言いますが、要するに、ギャラリーを装い、ほとんど母国語を話せず、失礼な対応(そもそも対応してくれるかどうかも不明ですが)をし、倉庫にはカビが生えているような、安っぽい(比喩的に言えば)喫茶店です。お勧めしません。
(原文)
Labdien! Aprakstīšu savu pieredzi ar galeriju.
Īsi: NEPĒRCIET MĀKSLAS DARBUS NO ŠĪS GALERIJAS.
Tagad garais stāsts tiem, kuri negrib zaudēt naudu: galerija ir ļoti jauka, ja vēlies padzerties tēju vai apskatīt kādu mākslas darbu, pavisam cita lieta – iegādāties mākslas darbu. Pirmkārt, saņēmu komentārus lauztā latviešu valodā par to, ka biju nāģenē, kad laipni atbildēju, ka man tomēr gribētos palikt ar nāģeni, mani mēģināja kaunināt (protams, šis ir subjektīvs moments, bet vai tiešām man – kā klientam – jāklausās komentāri par to kā esmu ģērbies); otrkārt, kad palūdzām izvilkt gleznu, kuru gribējām iegādāties, no noliktavas, un uzsākām maksāšanas procesu, viens no darbiniekiem konstanti nāca stāvēt mums aiz muguras, lai pārliecinātos vai mums kontā tik tiešām ir nepieciešamie līdzekļi (protams, arī šeit varam runāt, ka tas ir sīkums); treškārt, kad saņēmām gleznu, tā bija ar bojājumu, t.i., gleznas stāvoklis neatbildēja gleznas stāvoklim un aprakstam pasē. Šī ir tikai mūsu vaina, bojājums bija minimāls un mēs to laicīgi nepiefiksējām. Pēc pieciem mēnešiem gleznas bojājums sāka "augt". Kāpēc augt? Jo tas bija pelējums. Pirmais, ko darījām – pārbaudījām gleznas aizmuguri. Pelējums bija diezgan liels un primāri gleznas aizmugurē. Uzreiz sazinājos ar galeriju. Galerijas darbiniece atbildēja diezgan operatīvi un arī bija izbrīnīta par situāciju. Bijām vienojušies, ka viņa mēģinās situāciju atrisināt, uzreiz teicu, ka nemeklēju vainīgo un gribētu saprast ko var darīt lietas labā. Sazinājos arī ar mākslas darbu restauratoru, lai saņemtu konsultāciju. Kontekstam: mājās mums ir vairākas gleznas, sienas ir noklātas ar kaļķakmeni un mākslas darbi nav ne mitrumā un nav arī tiešajos saules staros, nekad ne ar vienu mākslas darbu šādu situācija nav bijis. Speciālisti (divi) atzina, ka darbs ir bojāts un tam ir pielaists pelējums. Sarunāju par iespēju sadarboties, lai glābtu mākslas darbu. Tajā pašā dienā ar mani sazinājās galerija, pateica, ka sazinājās ar mākslas darba autoru, kurš ieteica... un šeit pamēģiniet iedomāties manu izbrīnu... notīrīt pelējumu ar terpentīnu un fēnu. Pateicos par padomu un pateicu, ka esmu jau sazinājies ar restauratoru. Kad atnācu mājās sapratu, ka viss šis pasākums nebūs lēts, jo būs jāmaksā ne tikai par darba restaurāciju, bet arī ierāmēšanu, jo pelējums bija iedzīvojies arī rāmī. Pacēlu fotogrāfiju arhīvu un atradu bildi ar gleznu, salīdzināju ar fotofiksāciju pasē, secināju, ka gleznu piegādāja ar defektu. Izdomāju, ka tomēr vajadzētu vērsties pie galerijas ar lūgumu komentēt situāciju, jo ir skaidrs pierādījums, ka glezna bija bojāta vai nu galerijas noliktavā vai jau tika iegādāta no mākslinieka ar pelējumu, ar ļoti konkrētu jautājumu "Vai Jūs kompensēsiet mākslas darba restaurāciju?". Te nu arī dāma no šī kantora pilnīgi pamainīja toni.
Atbilde bija šāda:
"Iepriekš, X. jūnijā, kad saņēmām no Jums ziņu, teicu, ka sazināsimies un informēsim mākslinieku [...] par šo gadījumu ar gleznu un kā rīkoties. [...] deva norādījumus, kas jādara ar gleznu. Kādēļ atdevāt gleznu restauratoram, kas ar to tiek darīts, neviens nezina."
Tātad, galerija izdomāja izlikties, ka mums nebija trīs telefonsarunu.
Vēlreiz paskaidroju situāciju, protams, ar visiem pierādījumiem.
Atbilde:
"Vai saprotiet, ka gleznu pirkāt pie mums piecus mēnešus atpakaļ."
Palūdzu vēlreiz man sniegt skaidrojumu, bet laika atbildēt galerijai nav jau gandrīz mēnesi.
Kādi ir secinājumi? Nu glezna ir atjaunota un pašlaik tā tiek ierāmēta. Situācija bija nopietna un nācās veikt laikietilpīgu restaurācijas darbu. Protams, tas viss nav lēti. Iespējams, ja galerija vairāk laika pievērstu nevis tēju tirgošanai, bet pašiem mākslas darbiem, tad varētu ielikt labāku vērtējumu, bet šobrīd – tikai viena zvaigzne.
Vēlreiz īsi: lēts (metaforiski) tēju kantoris, kas izliekas par galeriju, knapi runā valst valodā, rupji atbild (ja vispār atbild) un audzē pelējumu savā noliktavā. Neiesaku.